Derīgi padomi

Kā stādīt tūju dzīvžogu?


Mūsu klienti, kas nopirkuši tūjas dzīvžogu stādīšanai, pirmajā un otrajā gadā diezgan bieži zvana un interesējas ko darīt ja šie augi dzeltē un nav augšanas pazīmju. Lai neveidotos šāda situācija, ir svarīgi stādus rūpīgi iestādīt un kopt. Vislielāko iespaidu uz augu ieaugšanas atstāj tieši augsnes sagatavošana un tās ielabošana. Novērojumi tūju audzēšanā rāda, ka stādot tūjas dzīvžogā, būtu ieteicams ielabot zemi ar kūdru un veciem sadalījušiem kūtsmēsliem, tas nodrošinās mīkstu vietu sakņu sistēmas veidošanai, kā arī barības vielas. (Daudziem dārzniekiem un lektoriem izveidojies dīvains priekšstats, ka skujkokiem nevar lietot kūtsmēslus). Vai stādīšanai rakt tranšeju vai apļveida bedres, nosaka stādāma auga patreizējais izmērs, attālums starp kokiem un pašu spējas. Ja 1-2,5m garus kokus stāda ar 80cm atstarpi un tuvāk, lai iestrādātu kūdru un kūtsmēslus, lietderīgāk ir rakt tranšeju 50x60 cm. Dziļāk par 60cm nav vērts rakt, jo tūjām sakņu sistēma ir zemes virsējā kārtā. Dziļumā iet tikai sakne, kas sausā laikā piegādā ūdeni. Tranšejā jāsaber kūdra (PH 5.5-6.5) un kūtsmēsli 1/1 un ar lāpstu jāsamaisa, ja tā augsne, ko izrakāt no tranšejas virskārtas ir auglīga, varat nedaudz pievienot šai masai. Šī masa kārtīgi jāsalej. Būtu labi, ja šos priekšdarbus varētu izdarīt kādu nedēļu pirms stādīšanas, lai šai masai tranšejā var pārbaudīt PH līmeni- tam jābūt no 5,5-6,5.  Pamatkaļķošana praktiski vajadzīga visām tām augsnēm, kam pHKCl ir zemāks par 5 – 5,2. Šādās augsnēs bez kaļķošanas neatmaksājas minerālmēslu lietošana un augi nīkuļo. Tranšejai jābūt piepildītai, lai paliek aptuveni 25 cm līdz zemes virsmai, tad var stādīt atvestos stādus ar sakņu kamolu (tam jābūt kopā ar zemi) un piebērt vajadzīgo daudzumumu zemes, lai izlīdzinātu tranšeju ar zemes virsmu. Uzbērtā zeme ap sakņu kamolu kārtīgi jāpiemin, lai nav gaisa starpas. Iestādītie augi rūpīgi jāsalej. Zeme pēc dažām dienām nosēdīsies, vajadzīgais daudzums jāpieber un jāizlīdzina, sašķiebušies augi jāiztaisno.

Dzīvžoga laistīšana

Ļoti svarīga ir mitruma režīma ievērošana pirmajos divos mēnešos. Ja augi kāda iemesla dēļ sākumā tiks iekaltēti, ir pilnīgi neizbēgami, ka tie pēc kāda laika sāks dzeltēt un pastiprināti izmetīs iekšējās skujas. Laistīšanai var izmantot vienkāršu pilienu laistīšanas caurulīti, kura tiek pārdota K-Rauta, Depo, Akveduktā u.c. veikalos (aptuvenā cena 0.30-0.40Ls/m). Vienu caurules galu pieslēdz pie krāna, otrā ieliek korķi. Laistīšanu jāveic no rīta vai vakarā. Laistot saulē augi var gūt lapu apdegumus.

Sākumā ap augiem būtu vēlams izveidot apdobi, lai ūdens laistot neizplūst no sakņu kamola. Ja laiks ir sauss, augi regulāri jālaista visas sezonas garumā līdz pat rudenim. Lai pārbaudītu, vai jālej, zemi no augu apakšas paņem un saspiež saujā, atlaižot sauju tai nevajadzētu sabirt putekļos, bet palikt kopā. Ar laistīšanu ir tā- tas ir jājūt. Pēc iestādīšanas mēs iesakām laistīt 3 reizes nedēļā.

Pazīme, kas norāda uz ūdens trūkumu pagājušajā gadā ir liela daudzuma sēklu parādīšanās. Sēklu aizmetņi veidojas tieši sausajā gadā (katras mazas  lapiņas galā veidojas divi brūni aizmetnīši).

Kāpēc stādi dzeltē?

Ūdens trūkums ir tikai viens no faktoriem, kas ietekmē augu dzeltēšanu pēc stādīšanas, to ietekmē stādīšanas laiks, lielo koku tuvums, gruntsūdeņi, gaisa temperatūra, saulaino dienu daudzums, augsnes skābuma līmenis, kā arī augu ieaugšanas periods jaunajos apstākļos.

Stādot augus kokaudzētavā novērojām, ka pirmajā gadā var dzeltēt visi augi neatkarīgi no to izmēriem. Jārēķinas, ka stādot tūjas garākas par 2,5m, to ieaugšanās periods būs mazākais 2 gadi un būs nepieciešama sistemātiskāka, rūpīgāka kopšana.

Izteikti zaļā krāsa (kokiem līdz 2m) parādās otrā gada beigās pēc stādīšanas, augiem vienkārši jāiesakņojas, jāpielāgojas jaunajiem apstākļiem un vietai. Stādot mālainās augsnēs, tā ir obligāti jāielabo, jo cietā mālā ļoti lēni veidosies sakņu sistēma, augi dzeltēs un neaugs. Visa pamatā augiem ir nepieciešami veci kūtsmēsli, kūdra, komposts, minerālvielas, ūdens, saule un vējš. Augiem tāpat kā mums, ir regulāri jāēd un jādzer.

Pazīme, kas norādā uz ūdens trūkumu pagājušajā gadā ir liela daudzuma sēklu parādīšanās. Sēklu aizmetņi veidojas tieši sausajā gadā (katras mazās lapiņas galā veidojas divi brūni aizmetnīši).

Ja stādiem apakšējā daļā parādās dzeltenīgi- melni pleķi, tas norāda, ka tos pastāvīgi apčurā kaķi un suņi, iezīmējot savu teritoriju. Nekas cits nelīdzēs, kā maza sētiņa, vai kāds cits norobežojums vismaz 1m attālumā no koka. Laika gaitā šīs vietas aizaugs.
Šādi izskatīsies Jūsu dzīvžogs pēc nelaistīšanas:
Attēlos redzams kokaudzētavā pa perimetru stādīts dzīvžogs vējlauzei. Pamata augi (attēlā zaļā krāsā) tika iestādīti 2010.gadā, bet ar lielā atstarpēm. 2011.gada rudenī starpās tika iestādīti papildus augi. Pavasarī, kamēr zeme bija mitra, augi saglabāja zaļo toni, tomēr sākoties sausai vasarai sāka dzeltēt. Jāpiebilst, ka dzzīvžogs šajā posmā ne reizi nav laistīts, tikai tik cik saņem dabiski lietus veidā. Tomēr arī šie pašlaik oranžie augi jau pēc 2 gadiem būs saņēmušies un tikpat zaļi. Ja arī Jūsu augiem ir vizuālās problēmas, salīdziniet ar šiem un sapratīsiet vai pie vainas ir tik vien kā rudens sezonas skuju biršana vai ūdens trūkums pēc iestādīšanas.

Mēslošana un cirpšana

Lai paglābtu kokus no zaru izliekšanās sniegotās ziemās, maijā, kad parādās pirmais pieaugums vēlams pašus galiņus apcirpt. Tad tūjām veidojas stingrāki zari, kuri tik daudz neizliecas zem sniega svara. Tas arī veicinās blīvas auga formas izveidošanos, nebūs kokiem plika apakšējā daļa. Mēs kokaudzētavā cērpjam arī  pēc otrajā pieaugumā – augustā.

Kokaudzētavā tūju papildmēslošanu pārtraucam jūlija beigās. Ja mēslošanu turpina ilgāk, augi labos laika apstākļos turpinās intensīvi augt un būs problēmas ar pārkoksnēšanos ziemas periodam. Šādos gadījumos pavasarī būs jāņem šķēres un jāizgriež liels daudzums nosalušu galotņu.

Mājas apstākļos, kad nav lielas plantācijas, lietderīgāk ir lietot dārgākus un efektīvākus minerālmēslus – Osmocote. Jāņem vērā, ka šo minerālmēslu granulas izdala mēslojumu caur apvalku tikai tad, kad ir mitrums un ir silts laiks.

Tūjam dažkārt redzami nokaltuši veseli zari sākot no zemes. Viens no iemesliem var būt stumbra mizas vertikāli plīsumi asajā pavasara saulē sākoties sulas cirkulācijai. Lai neveidotos plikie pamatnes stumbri, kas pavasarī no saules plīst, savlaicīgi jācērp galotnes, tad arī apakšas vienmērīgi aizaug. Ja šādi plīsumi pavasarī konstatēti, mizu var stingri pietīt ar lentu, mazākus mizas plīsumus var aizsmērēt ar potvasku. Ja tas nelīdz, zars jāizgriež. Plikās apakšas var pavasarī  ēnot. Ir citu kokaudzētavu viedoklis, ka to veicina arī nepareiza mēslošana.

Augsnes mulčēšana

Ja ap stādiem plānots bērt mulču, ir lietderīgi vispirms uzklāt augsnes sedzējmateriālu, ko izmanto kokaudzētavas, klājot zem podiņiem. Tas Jūs atbrīvos no nepatīkamās ravēšanas, piedevām laistot ūdens šim materiālam izsūcas cauri. Audumu jāizritina blakus dzīvžogam un pret katru koku tajā jāveic iegriezums, tad to var iebīdīt dzīvžogā. Tad audumam virsū ber apmēram 5-6 cm mulču. Jāpērk 1 metru platais audums. Veikalos bieži piedāvā melnu sedzējmateriālu,  šis materials neder, jo pēc pāris gadiem izšķīst. Iesakām izmantot sedzējmateriālu ar rūtiņām vai strīpām podiņu precīzai izlikšanai.

Tūju šķirnes izvēle

Liela nozīme ir arī pareizas tūju šķines izvēlē konkrētajai stādīšanas vietai. Vietās, kur ir plaši lauki vai caurvēji, vēlams stādīt izturīgās rietumu tūjas “Boothi”, “Holmstrup”, ”Columna”, cērpamās “Brabant” un dažādas citas rietumu krūmveida cērpamas tūjas. Mūsu pieredze rāda, ka austrumu tūjas necieš Latvijas ziemas. Rietumu tūju “Smaragd” vēlams stādīt ļoti labi sagatavotā augsnē un vietās kur nav lieli caurvēji. Šī ir skaista šķirne, bet jūtīga pret pavasara sniega apdegumu, sniega izgulējumu un lēnaudzīgāka. Šīs sķirnes audzēšana kokaudzētavā ir darbietilpīgāka un mazāk pateicīga.

Ja skujukoku dzīvžogu plānojat stādīt pie intensīvas satiksmes lielceļa jārēķinas, ka ziemā uz ceļa kaisīto sāļu emulsija ar mašīnu riteņiem tiek pacelta un ar vēju aiznesta vismaz 100m no ceļa. Ja šī emulsija nosēžas uz skujām, esiet droši, ka pavasarī jūsu kokiem būs apdegušas sarkanas skujas. Klasisks piemērs redzams pavasarī gar Liepājas šoseju aiz Kalnciema uz ceļmalas priedēm.

Spriežot pēc rakstītā ar dzīvžogiem ir ķēpīgs darbs, bet patiesībā tā nav. Ar visu var tikt galā pašu spēkiem, bet ja ir pietiekami līdzekļu, darbu veikšanai var algot profesionālus dārzniekus (kokaudzētava var piedāvāt savu sadarbības partneru- dārznieku pakalpojumus, jautājiet mums).

Gribam uzsvērt, ka katram audzētājam ir sava pieredze un uzskati, katrs dārznieks var mūs papildināt vai apstrīdēt, savu pieredzi iegūsiet tikai darbojoties - vajag tikai rakt!

Augu piesegšana pavasarī

Lai pasargātu augus no pavasaras spilgtās saules nepieciešams piesegt atsevišķas augu sugas - Kanādas egles 'Conica' u.c. šīs šķirnes egles. Iepriekšējos gadus augu segšanai izmanojām egļu skujas, bet tā kā 'Conicas' mums daudz un visas klajā laukā, nepieciešams liels daudzums egļu zaru. Šajā gadā izmantosim, tā sauktos "cukura maisus". Ie maksā vien 0,19 sant. gabalā, papildus nepieciešama aukla sasiešanai. Tehnika ir pavisam vienkārša - maisu vienā galā pārgriež, uzmauc eglei, sānos izgriež caurumus un ar auklas palīdzību sasien. Gala rezultātā izveidojas tāda kā cepure.

Ja tomēr egle jau apdegusi un parādījušās brūnas sugas, nebēdājiet, brūnās skujas nobirs, parādīsies jauni pumpuri un eglīte atkal sazaļos.



Jā savā dārzā vēlaties iestādīt arī augļu kociņus vai rozes, iesakām apmeklēt tuvumā esošo z/s Liepas stādaudzētavu, kur varēsiet iegādāties ne tikai ābelītes un ķiršus, bet arī dažādas persiku, aprikožu un vīnogu šķirnes.